” Viņš apstaigāja Sīriju un Kilikiju, stiprinādams draudzes.” Apustuļu darbi 15:41

Apustuļu darbu grāmatā mēs lasām par to, kā apustulis Pāvils ceļoja, mācīja, sludināja, dibināja draudzes un bieži vien atgriezās dažās vietās vairākkārtīgi. Apustuļu darbu grāmatā 14:22, 15:41 un 18:23 Pāvils ir aprakstīts kā draudžu un mācekļu “stiprinātājs”. Dažādos tulkojumos šajos pantos vārds “stiprināšana” var tikt lietots dažādi, taču tā nozīme ir “nostiprināt ” vai “padarīt stiprāku”. Pāvils pavadīja laiku kopā ar ticīgajiem, atrodoties prombūtnē, viņš rakstīja viņiem vēstules, mudināja viņus izprast savu stipro pamatu, studējot Svētos Rakstus, un lūdza, lai viņi pastāvīgi tiktu stiprināti ar visu spēku caur Svēto Garu. Mēs redzam, ka Pāvila kalpošanas galvenais mērķis un patiesībā jebkura garīgā vadītāja mērķis (Efeziešiem 4) ir “stiprināt” un “celt” ticīgos.

Ja esat kādreiz nodarbojies ar kādu fizisku aktivitāti vai trenējies, jūs zināt, ka, lai iegūtu rezultātus, ir nepieciešams laiks. Ja jūs veicat kādu konkrētu vingrinājumu, tad jūs nesagaidāt rezultatus jau pēc pirmās reizes. Jūs turpinat to darīt, lai attīstītu muskuļus un iegūtu spēku. Piemēram, ja jūs vēlaties kļūt par labāku peldētāju, jūs baseinā nepavadāt tikai vienu dienu, bet atkārtoti trenējaties un attīstāt tehniku un muskuļus, kas nepieciešami, lai kļūtu par labāku peldētāju.

Tādējādi mēs redzam, ka apmācība ir daļa no stiprināšanas procesa. RHEMA Bībeles koledžā mēs saprotam, ka izaugsme ir process, kurā mums pašiem ir jāiesaistās. Mēs piedzimstam no jauna, bet pēc tam mēs tiekam svētoti un nobriestam. Mēs visi esam Dieva aicināti, bet mums arī ir jabūt sagatavotiem un apmācītiem.

Šis “stiprināšanas” princips var palīdzēt mums šodien mūsu pašu garīgajā un personīgajā izaugsmē, kā arī kalpošanā citiem. Mums visiem ir regulāri jālasa un jāstudē Bībele, jāvelta laiks lūgšanām un jāpavada laiks kopā ar citiem līdzīgi domājošiem ticīgajiem. Turpinot to darīt, mēs attīstīsimies un kļūsim spēcīgāki, un būsim vairāk noderīgi Dievam un savai vietējai draudzei.

NL – Jaunās Derības grāmatas
Šis mācību priekšmets sniedz vispārēju pārskatu par Jauno Derību, tostarp par katras grāmatas saturu, autoru, vēsturisko kontekstu, nolūku un tēmām.

Uzzini vairāk par Bībeles skolu Latvijā!

Teoloģija ir mācība par Dievu un Viņa attiecībām ar pasauli, taču bieži tajā ir ietverti arī cilvēku uzskati, ieradumi un pieredze saistībā ar Dievu. Daudzi to varētu uzskatīt par filozofiskām debatēm par reliģiskiem jautājumiem, kam īsti nav pielietojums ikdienas dzīvē.

Tomēr mums ir ļoti praktiski un apzināti jāvelta laiks, lai savā ikdienā un aktivitātēs iekļautu Svētos Rakstus, lai domātu, studētu, meditētu, runātu par mūsu Dievu – kas Viņš ir un kas mēs esam Viņā. Pretējā gadījumā mēs meklēsim savu identitāti kādā citā cilvēkā vai kādā citā lietā, vai arī mēs ļausim, lai mūsu pasaules uzskatus veido kāds vai kaut kas cits, nevis mūsu Dievs un Viņa Vārds. Tāpēc padomāsim par dažiem veidiem, kā būt stabiliem šajā nestabilajā pasaulē.

Lai tu būtu pārliecināts – Lūkas 1:1-4; 24:13-49

Lūka sāk savu evaņģēlija stāstu, norādot tā galveno mērķi: “… lai tu pārliecinātos, ka vārdi, kas tev mācīti, ir droši.”  (Lūkas 1:4). Lūkas evaņģēlija noslēgumā mēs redzam augšāmcelto Jēzu, kurš izmanto Rakstus, lai atklātu Sevi Saviem mācekļiem. Jēzus krustā sišana bija satriekusi Viņa sekotājus, bet Viņš izmantoja Rakstus, lai izskaidrotu šos notikumus, lai viņus mierinātu un pamācītu. Pirms sūtīšanas sludināt tautām Labo vēsti, Viņš vedināja viņus atpakaļ uz stabila pamata.

Šajā pasaulē ir tik daudz informācijas un dezinformācijas, ka mums joprojām ir jāvēršas pie Svētajiem Rakstiem, lai pārliecinātos par Patiesību un atrastu stingru pamatu (Psalms 119:30).

Lai tu spētu pārbaudīt – Apustuļu darbi 17:1-15

Apustulim Pāvilam ceļojot, daži, kas dzirdēja viņa mācību, pieņēma evaņģēlija vēsti, bet daži nē. Berojieši “… bija labvēlīgāki nekā Tesalonīkes jūdi. Viņi vārdu uzņēma ar lielu labprātību, ik dienas pētīdami Rakstos, vai tiešām tā ir. Daudzi no viņiem kļuva ticīgi …” (Ap. d. 17:11-12).

Tad, kad Pāvils sludināja Kristu, berojieši bija gatavi mācīto pārbaudīt Rakstos, pirms pieņemt lēmumu. Šī ir lieliska mācība, ko pielietot mūsu dzīvē! Būsim gatavi un dedzīgi pieņemt Vārdu un to izpētīt. Neizmantosim savu “pārliecību” kā pamatu saviem spriedumiem. Tā vietā ļausim sev un citiem iedziļināties tajā, ko varbūt vēl nesaprotam. Ja kādam ir jautājumi, esi cilvēks, kuram var droši uzdot jautājumus un ar kuru kopā neskaidro izpētīt.

Nozīmīga garīgās izaugsmes vieta (vai tai vajadzētu tādai būt) ir draudze. Viens no iemesliem, kādēļ draudzē ir iecelti vadītāji, ir lai palīdzētu Ķermenim augt briedumā un stabilitātē (Efes. 4:11-16). Tāpēc, pat ar visu mūsu tiešo piekļuvi Rakstiem, neatmetīsim “kopā sanākšanu” (Ebr. 10:25) un neatmetīsim citu cilvēku gudrību.

Lai tu varētu dzirdēt un darīt – Lūkas 6:47-49, Mateja 7:24-27

Jēzus stāsta stāstu par gudru vīru, kurš cēla savu māju uz klints, un par neprātīgu vīru, kurš cēla māju bez pamatiem. Abi piedzīvoja vētras un plūdus, bet uz pamatiem celtais nams to visu izturēja. Jēzus paskaidroja, ka pamati tika ielikti “darot”. Abi vīri bija dzirdējuši Jēzus teikto, bet tikai viens no viņiem rīkojās.

Ticība ir Viņa vārdu uzklausīšana un rīkošanās saskaņā ar tiem; tā rodas īsta stabilitāte. Tas var šķist paradoksāli, jo, sperot ticības soli, reizēm tas šķiet kā lēciens no klints. Taču tad, kad mēs zinām, uz Kuru balstās mūsu ticība (un tas ir uz Viņu, nevis uz mums), mūsu ticības soļi ir stabili un droši.

Dievu un patiesību ir iespējams iepazīt, un šīs pieaugošās zināšanas un izpratne vislabāk attīstās dzīvās un augošās attiecībās ar Dievu un Viņa Ķermeni – mūsu draudzi. Šajā nestabilajā pasaulē ir iespējams būt stabiliem, ja mūsu pamats ir Viņš. Tāpēc raudzīsimies Rakstos, lai atklātu Patiesību, nākot pie tās ar pazemību un dedzību, lai mēs varētu atrast sevi drošus un aizsargātus Viņā.

Uzzini vairāk par Bībeles skolu Latvijā!

Es atceros pagājušā gadsimta 80. gadus, kad brālis Heigins rīkoja lūgšanu sapulces RHEMA ASV. Telpā, kur mēs tikāmies, uz sienām bija izvietotas kartes, un viņš lika mums izstiept rokas uz dažādiem reģioniem un valstīm un lūgt par to, lai šajās vietās īstenotos Dieva plāni un nodomi. Tieši šajās lūgšanu reizēs mēs ar Mišelu sajutām aicinājumu doties uz Eiropu, vispirms lūgšanā, bet vēlāk pārceļoties uz Eiropu pilnībā. Lūgšanu laikā mūsos var daudz kas iesakņoties un piedzimt. Palīdz arī vizuālais materiāls.

Apskatīsim šo karti … Jūs redzat dažas valstis sarkanā krāsā un dažas pelēkā. Šī nav “mēs” pret “viņi” karte; tā tikai parāda valstis, kurās mums jau ir RHEMA Bībeles koledžas (sarkanā krāsā), un valstis, kurās RHEMA VĒL nav (pelēkā krāsā). Šī karte ir liecība par Dieva uzticību, daudzu cilvēku apņemšanos un daudzajiem pagrieziena punktiem, par kuriem mēs varam priecāties! Tā parāda arī mūsu paplašināšanās vīziju – to, kur mēs vēlamies būt.

Daudzās no šīm pelēkajām zonām jau ir misionāri un komandas, kas aktīvi kalpo vai strādā un lūdz par šo paplašināšanos. Dažās no šīm teritorijām notiek karš vai tās ir “slēgtas” Evaņģēlijam. Padomājiet kaut vai par šobrīd notiekošajiem aktīvajiem nemieriem mūsu EAME reģionā! Mums joprojām ir nepieciešami apmācīti, gatavi, pilnvaroti un sagatavoti cilvēki, kas nesīs cerību, palīdzību un dziedināšanu šai pasaulei – cilvēki, kuri ir apņēmušies doties un veidot par mācekļiem visas cilvēku grupas, ciltis un valodas.

Raugoties tālāk par mūsu RHEMA Ģimeni un tālāk par dabiskajām robežām, mums ir Ģimene visā pasaulē. Jau iepriekš ir sacīts, ka Dievs, skatoties uz pasauli, redz tos, kuri ir Viņa Ģimenē, un tos, kuri vēl nav. Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka Viņš deva Savu Dēlu Jēzu, nevis lai nosodītu, bet lai glābtu. Viņa plāns ir pietiekami liels ikvienam. Viņa samaksātā cena ir pietiekama ikvienam. Un TEV ir sava loma Draudzes celšanā.

Mēs redzam Jēzus zemes kalpošanas modeli – to, ka Viņš aicina, apmāca, sagatavo un sūta cilvēkus ar Labo vēsti uz viņu apdzīvotajām vietām, pie viņu kaimiņiem un visā pasaulē (Ap.d. 1:8). Saprotiet to, ka tas nekad nav bijis mūsu uzdevums izlemt, kurš dzirdēs vai nedzirdēs, vai kur mēs dosimies vai nedosimies. Dievs ir diezgan skaidri izteicies, ka tas attiecas uz visiem un visur. Bet mēs zinām, ka Viņam ir konkrēti norādījumi konkrētiem cilvēkiem. Tāpēc mēs, lūdzot Dievu, turpinām plānot un izstrādāt stratēģiju. Dievs joprojām nodarbojas ar sūtīšanu – un tādā vai citādā veidā tas attiecas arī uz tevi.

Šomēnes (un arī turpmāk) aicinām jūs veltīt laiku, lai aplūkotu šo karti un lūgtu:

• Lūdziet par mūsu komandām, mūsu misionāriem, mūsu RHEMA ģimeni un Draudzi (Kristus miesu) – par aizsardzību, gudrību, spēku, iedrošinājumu.
• Lūdziet par šīm pelēkajām zonām – lai tiktu sūtīti strādnieki, lai sirdis pievērstos Kungam, lai Evaņģēlijam tiktu atvērtas durvis.
• Lūdziet par sevi – lai jūs būtu piepildīti ar zināšanām par Viņa gribu. Gars jūs vadīs, jums sperot nākamos soļus.

Un, ja vēlaties vairāk līdzdarboties un būt saistīts ar to, kas notiek jūsu reģionā, sazinieties ar mums [office@rhema.eu]. Mēs esam aizvien pieaugoša cilvēku komanda, kas ir apņēmusies strādāt kopā, lai paveiktu savu uzdevumu.

Uzzini vairāk par Bībeles skolu Latvijā!

Pasaule ir slavas pilna! Tu un es esam slavētāji. Mēs slavējam to, ko augsti vērtējam, un to, kas mūs pārsteidz. Tas var būt jaunākais automašīnas modelis, vecmāmiņas smalkmaizītes, sportists, kurš guvis uzvaras vārtus spēlē, vai pat piektdienas vakara pica! Mēs sakām: “Oooo, tas bija VARENI! Vai viņš nav LIELISKS! Šī pica ir IZCILA!” Ir labi, ka mēs baudām un novērtējam lietas šajā dzīvē, bet mūsu muti vajadzētu piepildīt Dieva slavēšanai.

“Es teikšu Kungu bez mitas, mana mute vienmēr viņu slavē. Dižena mana dvēsele Kungā – klausās grūtdieņi un priecājas. Daudziniet Kungu tāpat kā es – kopā cildināsim viņa vārdu!”

Psalms 34:2-4

Izmantojot Psalmu 34:2-4 kā ceļvedi, aplūkosim dažus norādījumus, ko Dievs ir devis, lai palīdzētu mums kļūt par tādiem slavētājiem, kādus Viņš vēlas mūs redzēt.

“Es teikšu KUNGU bez mitas, mana mute vienmēr viņu slavē.”

Vārdi ” bez mitas” un “nepārtraukti”, šķiet, nozīmē … visu laiku!

Vēstulē ebrejiem 13:15 mēs tiek pamācīti: “Tad nu vienmēr caur viņu nesīsim Dievam pateicības upuri, tas ir, mūsu lūpu augļus, kas apliecina viņa vārdu.”  Šķiet, ka Dievs mums saka, ka nepietiek ar reizi nedēļā vai pat reizi dienā. Psalms 113:3 uzsver šo patiesību: “No saules lēkta līdz rietam jāslavē KUNGA vārds!”  Tas nozīmē visas dienas garumā no saullēkta līdz saulrietam! Ja mēs vēlamies būt Vārda darītāji, tad mums vajadzētu jau no paša rīta piepildīt savu muti ar Viņa slavu.

Daudzi no mums no rīta meklē enerģijas lādiņu. Varbūt tā ir kafijas tasīte vai ātra pastaiga svaigā gaisā. Taču vislabākais rīta enerģijas lādiņš ir tad, kad mēs uzlādējam savu garīgo akumulatoru, pieslēdzoties Dievam caur slavēšanu. Kenets V. Heigins (Kenneth W. Hagin) grāmatā “Neapjaustais slavēšanas spēks” raksta: “Dieva spēks aktivizējas caur slavēšanu, jo slavēšana ir ticības valoda”. Lūk, tas ir lielisks veids, kādā sākt dienu, izsakot savu ticību caur slavēšanu un aktivizējot Dieva spēku savā dzīvē!

“Dižena mana dvēsele KUNGĀ (angl. – Mana dvēsele lielās ar KUNGU.) – klausās grūtdieņi (ang. – pazemīgie) un priecājas.”

Lielās? Vai mums nevajadzētu atturēties no lielīšanās? Nē, ja jūs lielāties ar Dievu! Patiesībā, nav iespējams par daudz lielīties ar Viņu!

Visbiežāk Bībelē lietotais vārds ebreju valodā, kas tiek tulkots kā slavēšana, ir halal – tas atgādina Aleluja, vai ne? Halal nozīmē – lielīties, gavilēt, skaļi slavēt Viņu. Tad, kad mēs darīsim Halal, tad citi cilvēki kaut ko dzirdēs! Lielīties ar Dievu un liecināt citiem par to, ko Dievs ir darījis jūsu labā, ir bībeliski. Tad, kad pazemīgie (tie, kuri nepaļaujas uz sevi, bet atzīst Dievu par savu palīgu) dzirdēs jūsu slavēšanu, viņi tiks iedrošināti Dievā! Tad, kad mēs lielāmies ar Dievu, mēs stiprinām sevi un citus ticībā. Ak, kā Tēvam patīk dzirdēt to, ka Viņa bērni lielās ar Viņu!

“Daudziniet Kungu tāpat kā es – kopā cildināsim viņa vārdu!”

Daudzināt nozīmē palielināt.

Raugoties skaidrās nakts debesīs, mēs redzam sīkas mirgojošas gaismiņas, kas patiesībā ir milzīgas zvaigznes un planētas. Mēs varam izmantot teleskopu, palielinot tālumā esošu objektu, lai varētu to saskatīt skaidrāk. Slavēšana ir līdzīga teleskopam, jo slavēšana palielina Dievu. Slavēšana paplašina mūsu redzējumu par Dievu un palīdz mums redzēt Viņu skaidrāk. Tad, kad jūs apliecināt, ka Dievs ir Liels, jūsu redzējums par Viņu kļūst lielāks. Tad, kad jūs slavējat Viņu par Viņa uzticību, jūs sākat labāk apzināties Viņa uzticību savā dzīvē.

Tad, kad mēs atceramies to, ko Dievs ir darījis mūsu labā, tad Viņš tiek paaugstināts. Vecajā Derībā Dievs vairākkārt pārmeta savai tautai, ka tā neatceras to, ko Viņš ir darījis tās labā. Viņu aizmāršības dēļ Dievs viņu acīs bija kļuvis mazs. Tad, kad mēs atceramies un slavējam Dievu par to, kas Viņš ir un ko Viņš ir darījis mūsu labā, Viņš mūsu acīs kļūst lielāks, un mūsu ticība tiek stiprināta.

Tāpēc piepildīsim savas mutes ar Dieva slavēšanu! Lielīsimies ar Viņu! Slavēsim Viņa Vārdu no saullēkta līdz saulrietam, jo Viņš vienīgais ir mūsu slavas cienīgs!

Uzzini vairāk par Bībeles skolu Latvijā!

Pārskatot Bībeli, mēs redzam, ka Dievs ir svaidījis konkrētus cilvēkus, lai tie darītu konkrētas lietas. Mūsdienās, līdz ar Svētā Gara izliešanu, katram no mums ir jo īpaši svarīgi saprast to, kā svaidījums darbojas mūsos un caur mums un citiem cilvēkiem. Aplūkosim dažus piemērus.

Jēzus bija svaidīts. Apustuļu darbos 10:38 teikts: “Ka Dievs Jēzu no Nācaretes ir svaidījis ar Svēto Garu un spēku, kā viņš gāja un darīja labus darbus un dziedināja visus velna kalpinātos, jo Dievs bija ar viņu.” Viņš teica: “Kunga Gars ir pār mani, jo viņš ir svaidījis mani …” (Lūkas 4:18-19). Tomēr pat Jēzus teica: “Es nespēju no sevis darīt neko …”, un “… Tēvs ir vienmēr manī un dara savus darbus.” (Jāņa 5:30; 14:10). Arī Pāvils saprata svaidījuma nozīmi. Viņš teica, ka savu kalpošanas darbu veica, “… cenšoties ar visu pārcilvēcisko enerģiju, ko Viņš tik vareni iededz un darbina manī.” (Kolosiešiem 1:29, AMP – Paplašinātais tulkojums).

Mēs lūdzam par to, lai jums būtu lielāka izpratne un izšķirtspēja par svaidījumu, lai jūs varētu pilnīgāk sadarboties ar Svēto Garu. Viens no veidiem, kādā saprast, kas kaut kas ir, ir palūkoties uz to, kas tas nav.

Šeit ir 8 punkti, kas paskaidro to, ka svaidījums nav:

• sagatavošanās aizvietotājs,
• īsākais ceļš uz panākumiem,
• apstiprinājuma zīmogs,
• ekskluzīvs sinonīms noteiktam stilam,
• pārākuma apliecinājums,
• sinonīms spēcīgai personībai,
• novērtējams pēc cilvēku ārējās reakcijas,
• kaut kas, kas attiecas tikai uz piecām kalpošanas dāvanām.

Aplūkosim sīkāk pirmos divus punktus:

1. Svaidījums nav: sagatavošanās aizvietotājs

Daži sludinātāji, runājot par kalpošanu, ir paļāvušies uz Psalmu 81:11: “Es esmu Kungs, tavs Dievs, kas izveda tevi no Ēģiptes zemes – plet savu muti, un es to piepildīšu!” To darot, viņi ir ignorējuši to, kas ir teikts Vēstulē Timotejam 2:15, kur Pāvils savam jaunajam māceklim saka: “Sevi pašu centies nodot Dieva rīcībā kā noderīgu un nevainojamu darbinieku, kas pareizi māca patiesības vārdu.” Spontānai rīcībai, protams, var būt sava vieta, bet tieši tāpat arī Vārda studijām.

Kalpotājiem ir ne tikai ir jāsagatavo sprediķi, bet viņiem ir arī jāsagatavo sevi, lai kalpotu ar Dieva Vārdu. Es ticu, ka svaidījums (Dieva Gara klātbūtne un darbība) var būt tikpat liela daļa sagatavošanās procesā, cik liela daļa tas ir sludināšanas procesā.

Kāds kalpotājs norādīja, ka informācijai un iedvesmai nav jābūt savstarpēji konkurējošām. Donalds S. Vitnijs (Donald S. Whitney) ir teicis: “Kāpēc mums šķiet, ka mums ir jāizvēlas no abiem vienu? Kāpēc tik daudzi kristieši dzīvo tā, it kā viņiem būtu teikts: “Izvēlies šodien, kam tu kalposi: sevis izglītošanai vai sevis veltīšanai kalpošanai?” Es apgalvoju, ka bibliski līdzsvarotam kristietim ir gan pilna galva, gan pilna sirds, kas izstaro gan garīgu gaismu, gan siltumu.”

Būt nolaidīgam attiecībā uz sagatavošanos un gaidīt, ka svaidījums jūs izglābs pēdējā brīdī, ir augstprātīgi. Par to liecinās sekla sludināšana un rezultāti, kas nav pietiekami labi. No otras puses, mums nevajadzētu būt tik pārliecinātiem par to, ka esam sagatavojuši, ka kalpojot vairs neuzticamies Svētajam Garam vai nepakļaujamies Viņa ietekmei.

2. Svaidījums nav: īsākais ceļš uz panākumiem

Daži cilvēki, uzsākot kalpošanu, domā: “Ja vien es varētu saņemt šo lielo svaidījumu, tad man viss izdotos. Šis svaidījums mani aizvestu uz lieliem panākumiem.” Tomēr, ja citas kalpotāja dzīves un kalpošanas jomas netiek pienācīgi attīstītas un nav nobriedušas, tad pārāk lieli panākumi galu galā var būt postoši. Neskaitāmi kalpotāji ir piedzīvojuši pēkšņu (šķietamu) panākumu uzplaukumu unikāla vai spēcīga svaidījuma rezultātā, bet viņu kalpošana ir cietusi sakāvi citu jomu nepietiekamas attīstības dēļ.

Kāds ir gudri teicis: “Tava harizma var tevi aizvest tur, kur tava rakstura īpašības nespēj tevi noturēt.”

Kalpošanā nav īsāko ceļu (vai aizstājēju). “Svaidījums” neaizstāj izturību, rakstura attīstību, izaugsmi Gara augļos, godīgumu, pazemību un kalpa sirdi. Šķiet, ka dažiem kalpotājiem ir radusies doma, ka tāpēc, ka viņiem ir noteikta veida “svaidījums”, viņi ir kaut kādā veidā atbrīvoti no tādiem Bībelē dotiem uzdevumiem kā rīkošanās labestībā, svētumā, godprātībā utt.

Tātad svaidījums neaizstāj vispārējos norādījumus, kas doti visiem ticīgajiem. Neaizmirsīsim un nenoniecināsim sagatavošanās un nepārtrauktas personīgās attīstības nozīmi mūsu dzīvē un kalpošanā.

Visu rakstu “Kas svaidījums nav” angļu valodā lasiet šeit → https://rhema.eu/index.php/right-now/news/151-october-2022

Tonijs Kuks, pirms pilna laika ceļojošās kalpošanas uzsākšanas, ir daudzus gadus kalpojis kā RHEMA Bībeles draudzes ASV asociētais mācītājs, RMAI nacionālais direktors un RBTC ASV dekāns. Viņš ir pazīstams Bībeles skolotājs un grāmatu autors.

Uzzini vairāk par Bībeles skolu Latvijā!

Uzvara tiek definēta kā pretinieka sakāve kaujā, spēlē vai citās sacensībās. Piemēram, uzvara vēlēšanās. Uzvara ir ieguvums. Sportā vai karā parasti viena puse gūst uzvaru. Ja esat kādreiz kaut ko uzvarējis, jūs esat guvis uzvaru.

Katram cilvēkam uzvara var šķist atšķirīga. Tā varētu būt ilgi gaidīts paaugstinājums darbā. Kādam tā var būt izturība grūtos laikos vai ticība, kas ļauj izvairīties no grūtiem laikiem. Tā var būt arī veselības problēmu vai sarežģījumu dziedināšana. Citiem tā var būt piecelšanās pēc kritiena vai smaga laika pārvarēšana un nepadošanās. 

Patiesība ir tāda, ka mēs visi atrodamies dažādās dabiskajās, garīgajās un emocionālajās situācijās, tomēr mēs visi varam saukt uz mūsu uzticamo Dievu.

Tad, kad mēs domājam par to, kā izskatās uzvara, mēs nevaram nedomāt par Otrajā vēstulē korintiešiem 2:14 teikto: “Lai pateicība Dievam, kas mūs Kristū vienmēr vada uzvaras gājienā  …”  Nav svarīgi, kādā dzīves posmā vai sezonā jūs atrodaties, vēstījums mums visiem ir viens un tas pats – jūs iznāksiet no tā ar UZVARU!

Kas mums ir jādara?

1. Nepadodies

Jums vienmēr būs iespēja padoties, bet, ja mēs nepadosimies, tad mēs uzvarēsim. Kā saka mācītājs Heigins: “Mani nevar sakaut, un es nepadošos!”

Vēstulē ebrejiem 10:35-36 mēs tiekam iedrošināti izturēt un turpināt iesākto: “Neatmetiet paļāvību uz Kungu. Atcerieties lielo atlīdzību, ko tā jums nes! Pacietīga izturība ir tas, kas jums tagad ir vajadzīgs, lai jūs turpinātu pildīt Dieva gribu. Tad jūs saņemsiet visu, ko Viņš ir apsolījis.”  (NLT Bībeles tulkojums no angļu val.). “Citi padodas un griežas atpakaļ. Bet Dieva bērnam nav jāapstājas vai jāgriežas atpakaļ; viņš var izmantot dzīves klinšainās vietas kā pakāpienus, lai kāptu augstāk.”  (Warren W. Wiersbe).

2. Izrunājiet savu ceļu uz uzvaru

Pirmās Samuēla grāmatas 17. nodaļā mēs redzam Dāvida uzvaru pār Goliātu. Dāvids runāja par to, ko viņš sagaidīja, pirms tas patiešām fiziski notika:

“Šodien Tas Kungs tevi uzvarēs, un es tevi nonāvēšu un nociršu tev galvu … un visa pasaule zinās, ka Izraēlā ir Dievs! Tā Dāvids triumfēja pār filistieti tikai ar lingu un akmeni, jo zobena viņam nebija. Tad Dāvids pieskrēja un izvilka Goliāta zobenu no maksts. Dāvids ar to viņu nogalināja un nocirta viņam galvu. Kad filistieši redzēja, ka viņu čempions ir miris, viņi pagriezās un metās bēgt.”  (1. Samuēla 17:46, 50-51, NLT).

Atklāsmes grāmatā 12:11 ir teikts: “Viņi uzvarēja to ar Jēra asinīm un savas liecības vārdiem …”  Ņemiet Dieva Vārdu savā mutē un turpiniet to runāt, līdz tas tā arī notiek. Uzvara ir jūsu.

Šķiet, ka ikdienas dzīves realitātē ir ļoti maz absolūtu vērtību, bet 1. vēstulē korintiešiem 15:57 mēs redzam to, no kurienes ticīgie gūst savu pārliecību un paļāvību: “Bet pateicība Dievam, kas mums dod uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.”  Tad, kad mēs skatāmies uz Rakstiem un Kristus pabeigto darbu, tad mēs redzam tikai absolūtus un drošus apsolījumus! Jēzus nāve, apbedīšana, augšāmcelšanās un uzvara pār grēku un velnu nodrošināja mums uzvaru visos izaicinājumos, ar kuriem mēs jebkad sastapsimies – pagātnē, tagadnē vai nākotnē.

Sakiet kopā ar mani: Tas nav svarīgi, kā viss izskatās …. es uzvaru!

Uzzini vairāk par Bībeles skolu Latvijā!

Viens no veidiem, kādā mēs varam uzzināt Dieva gribu savai dzīvei un sekot tai, ir izmantojot Viņa Vārdu. Es priecājos, ka apustulis Pāvils pierakstīja lūgšanas, ko viņš lūdza par ticīgajiem Efezā, Kolosās, Filipos utt. Šīs lūgšanas kalpo kā piemērs tam, kā mēs varam lūgt par sevi, lai atklātu Dieva gribu un sekotu tai.

Aplūkosim vienu no šīm lūgšanām: Kolosiešiem 1:9-10

9 Tādēļ arī mēs kopš tās dienas, kad to dzirdējām, nemitējamies par jums lūgt Dievu, lai jūs tiktu piepildīti ar viņa gribas atziņu visā gudrībā un garīgā sapratnē, 
10 lai, nesdami augļus un augdami Dieva atziņā, jūs dzīvotu Kunga cienīgi un vienmēr viņu iepriecinātu ikvienā krietnā darbā.

Šī lūgšana ir vienkārša, bet spēcīga. Tev ir jālūdz, lai tu tiktu PIEPILDĪTS ar ATZIŅU. Attiecībā par ko? Par VIŅA GRIBU. Taču lūgšana tur nebeidzas; tā turpina lūgt par to, lai tu zinātu Viņa gribu VISĀ GUDRĪBĀ un garīgā sapratnē. Viena lieta ir zināt Dieva gribu kādā situācijā, taču tad, kad tev par to ir arī gudrība un garīga sapratne, tad tu zini arī to, kas tev attiecībā uz Viņa gribu ir jādara.

Rakstu vietas 10. pantā ir teikts, kāpēc mums tas ir jādara: lai mēs dzīvotu Kunga cienīgi un nestu augļus. Saskaņā ar Jāņa evaņģēlija 15:16 tu esi izraudzīts nest augļus. Tieši tāpēc tu kā zars esi savienots ar vīnakoku. Lai tu spētu nest augļus, tev ir jābūt piepildītam ar Viņa gribu un tev ir nepieciešama gudrība un garīga izpratne par Viņa gribu.

Es aicinu tevi lūgt šo lūgšanu par sevi. Ne tikai šo lūgšanu, bet arī citas lūgšanas, ko atradīsi vēstulēs. Dievs vēlas, lai tu būtu augļus nesošs kristietis – un, lai tas notiktu, tev ir jādzīvo pēc Viņa gribas.

Vēl viens veids, kā lūgt par Dieva gribu savā dzīvē, ir lūgšana mēlēs.

Pirmajā vēstulē korintiešiem 14:2 ir teikts, ka, lūdzot mēlēs, mēs runājam noslēpumus. Jūdas 1:20 ir teikts, ka mēs uzceļam sevi. Vārds “celt” nozīmē uzcelt visu namu.

Lūdzot mēlēs, tu lūdz par to, kas interesē Dievu attiecībā uz tavu dzīvi. Viņš zina nākotni, un Viņš var aicināt tevi lūgt par lietām, kas notiks pēc pieciem gadiem un par kurām tev nav ne jausmas. Iespējams, ka tev šobrīd tas ir noslēpums, taču tas nav noslēpums Dievam. 

Turklāt tu uzcel pats sevi (visu savu namu). Lūdzot mēlēs, Dievs var pamudināt tevi lūgt par tām tavas dzīves jomām, kurās ir nepieciešama korekcija. Viņš var palīdzēt tev uzcelt katru tavas dzīves “telpu” tā, lai tu dzīvotu pēc Viņa gribas un nodoma.  

RHEMA dibinātājs brālis Heigins uzskata, ka lūgšanai mēlēs un Vēstulēs iekļautajām lūgšanām bija nozīmīga loma tajā, ka viņš spēja pabeigt savu skrējienu!

Neatstāj novārtā nevienu no šiem lūgšanu veidiem, un tu atklāsi un sekosi Dieva plānam un nodomiem savai dzīvei.

Uzzini vairāk par Bībeles skolu Latvijā!