“Staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divus brāļus – Sīmani, sauktu Pēteris, un viņa brāli Andreju – jūrā tīklus izmetam, jo tie bija zvejnieki. Viņš tiem sacīja: “Nāciet, sekojiet man, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” Tūlīt pametuši savus tīklus, tie viņam sekoja. No turienes tālāk iedams, viņš ieraudzīja citus divus brāļus – Jēkabu, Zebedeja dēlu, un viņa brāli Jāni – kopā ar savu tēvu Zebedeju laivā tīklus lāpām, un Jēzus viņus aicināja. Tūlīt, pametuši laivu un savu tēvu, tie sekoja viņam. (Mateja 4:18-22)

Mums ir grūti aptvert šī notikuma nozīmi, jo mēs dzīvojam pavisam citā kultūrā nekā cilvēki pirmā gadsimta Galilejā. Mēs redzam, ka, atstājot savu darbu, lai sekotu Jēzum, zvejnieki atstāj arī savu tēvu.

Visticamāk, zvejniecība bija viņu ģimenes nodarbošanās paaudžu paaudzēs un varbūt pat gadsimtiem ilgi. Šie zvejnieki nebija izvēlējušies šo profesiju, bet savā ziņā viņi dzīvoja dzīvi un darīja darbu, kas viņiem bija izraudzīts. Jēzus to dziļi izprot, jo Viņš lūdz viņus atteikties no dzīves, ko viņi vienmēr ir pazinuši, no nākotnes, ko viņi gaidīja, un pat no lojalitātes izjūtas pret savu ģimeni.

Tad, kad Jēzus aicina, viss pārējais kļūst otršķirīgs; tas vienmēr kaut ko maksā.

Galilejas jūra simbolizēja viņu darbu, drošību, identitātes izjūtu un attiecības ģimenē – viss tika atstāts aiz muguras vai arī vienā mirklī pārvērtēts, kad viņi nolēma sekot Jēzum. Mateja evaņģēlijā mēs redzam, ka viņi nekavējoties pamet jūru, lai sekotu Jēzum. Rabīnu valodā tas nozīmēja kļūt par Viņa skolniekiem, pievienoties Viņa skolai un dzīvot kopā ar Viņu.

Šodien Jēzus joprojām aicina mācekļus. Bet Viņš staigā gar citu jūru. Tā nav jūra, kurā dzīvo to dzīvi, ko tev ir devusi ģimene un kultūra; tā ir jūra, kurā ir bezgalīgas alternatīvas dzīves, ko mēs, iespējams, varētu izvēlēties paši.

Psihologi runā par izvēles paradoksu – fenomenu, kas pēta izvēles un iespēju pārpilnību – sākot no enerģijas dzērieniem, ko lietojam, līdz pat augstskolas grādiem un profesijām. Dažkārt izvēles iespēju ir tik daudz, ka mēs galu galā vispār neizvēlamies. Tieši šādā pasaulē izskan Viņa aicinājums.

Ko nozīmē sekot Jēzum tādā pasaulē kā mūsējā, kurā vari ceļot, kur vien vēlies, saņemt eksotiskāko pārtiku, kas tiek piegādāta līdz durvīm, un “atklāt sevi no jauna”, vienlaikus abonējot nebeidzamu, apdullinošu izklaidi?

Kā izskatās māceklība kultūrā, kas mūs izklaidē ar jaunāko un spožāko, vienlaikus piedāvājot mums neskaitāmas “ērtas” alternatīvas?

Es uzskatu, ka viena no atbildēm ir attīstīt sevī mūžīgo perspektīvu.

Mūžīgā perspektīva sākas ar apzināšanos, cik aprobežota ir dzīve šajā laikā. Tā nav tikai īslaicīga, bet arī ierobežota. Bezgalīgā alternatīvu dzīvesveidu jūra ir dūmu aizsegs, jo katra izvēle ir arī atteikšanās no kaut kā. Lēmumiem, ko mēs pieņemam, patiesībā ir nozīme, jo tie vai nu virza mūs uz priekšu, uz Jēzus nākotni, vai arī noved mūs paralizējošā “brīvībā”, kad mēs sekojam pasaules ceļiem un vēlmēm.

Mozus lūdza: “Māci mums skaitīt mūsu dienas, ka dabūjam gudru sirdi! ” (Psalmi 90 :12). Sekot Jēzum šajā pasaulē nozīmē, ka mums jākļūst gudriem, jāapgūst māksla pieņemt lēmumus un maksimāli izmantot savu laiku, ņemot vērā to, ka mums ir tikai viena dzīve.

Mūžīgā perspektīva sniedzas tālāk par dzīves īsuma apzināšanos. Runa nav tikai par to, ka dzīve ir īsa un ierobežota, bet par to, ka tuvojas diena, kad mūsu dzīve tiks novērtēta. Tā nav tikai carpe diem (izmanto dienu), bet Maranatha (mūsu Kungs nāk). Un tieši attiecībā pret šo Dienu mēs vērtējam mūsu pašreizējās dienas. Visi ceļi galu galā ved uz Kristus tiesas krēslu.

Džekija Pulindžere, britu misionāre Honkongā, to pateica skarbi: “Mūžīgā dzīve ir mūžīga. Mēs jutīsimies muļķīgi visu mūžību, ja izniekosim šo.”

 Ņemot to vērā, mēs dzīvojam, koncentrējoties tikai uz Jēzu, kurš iemiesoja mūžīgo perspektīvu. Viņa seja kā krams bija vērsta pret lielā Ķēniņa pilsētu, kur Viņu gaidīja krusts – krusts, ko Viņš pacieta, pateicoties priekam, kas Viņu sagaidīja pēc tā.

Atstāj jūru.

Nodedzini kuģus.

Dzīvo ar Jēzu.

Jēzus dzīve un kalpošana

Šis mācību priekšmets ir veltīts Jēzus dzīvei. Tajā tiek analizēta Viņa atšķirīgā stratēģija un sniegtas galvenās vadlīnijas, lai turpinātu veidot Draudzi pēc Viņa iedibinātā kalpošanas parauga.

Pilnu rakstu lasiet šeit:

Uzzini vairāk par Bībeles skolu Latvijā