RHEMA Latvia
KAM MĒS TICAM
TICĪBAS APLIECINĀJUMS
Mēs ticam Dievam Visvarenajam Tēvam, debesu un zemes Radītājam. Mēs ticam Jēzum Kristum, Viņa vienpiedzimušajam Dēlam, mūsu Kungam. Viņš tika ieņemts Svētā Gara spēkā un piedzima jaunavai Marijai. Viņš cieta no Poncija Pilāta, tika sists krustā, nomira un tika apglabāts. Viņš devās lejā pie mirušajiem. Trešajā dienā Viņš augšāmcēlās. Viņš uzkāpa debesīs un sēž pie Dieva, Visvarenā Tēva, labās rokas. Viņš nāks atkal, lai tiesātu dzīvos un mirušos. Mēs ticam Svētajam Garam, svētajai kristīgajai Baznīcai, svēto sadraudzībai, grēku piedošanai, miesas augšāmcelšanai un mūžīgajai dzīvei.
RAKSTI
Bībele ir iedvesmots Dieva Vārds, senatnes svēto vīru radīts darbs, kas runāja un rakstīja Svētā Gara iedvesmā. Mēs atzīstam Jauno Derību par mūsu nekļūdīgo uzvedības un doktrīnas rokasgrāmatu (2.Tim., 3:16, 2.Pēt, 1:21, 1.Tes., 2:13).
DIEVS
Mūsu Dievs ir viens, bet izpaudies trīs personās – Tēvā, Dēlā un Svētajā Garā, kas visi ir vienlīdzīgi un mūžīgi (5.Mozus, 6:4, Fil., 2:6, Mat., 28:19). Dievs Tēvs ir lielāks par visiem (Jāņa, 14:28); Viņš ir Vārda Sūtītājs (Logos) un Devējs (Jāņa, 16:28, Jāņa, 1:14). Dēls ir Vārds miesā nācis, vienpiedzimušais, kurš no iesākuma ir bijis kopā ar Tēvu un mājojis pie mums (Jāņa, 1:1, Jāņa, 1:18, Jāņa, 1:14). Svētais Gars iziet no Tēva un Dēla un ir mūžīgs (Jāņa, 14:16, Jāņa, 15:26).
CILVĒKS, VIŅA KRIŠANA UN IZPIRKŠANA
Cilvēks tika radīts pēc Dieva tēla un līdzības, taču, Ādamam grēkojot un krītot, pasaulē ienāca grēks (Rom., 5:14). “Visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” “Kā ir rakstīts: nav neviena taisna, neviena paša.” (Rom., 3:23, Rom., 3:10). Jēzus Kristus, Dieva Dēls, nāca izjaukt velna darbus. Viņš atdeva Savu dzīvību un izlēja Savas asinis, lai izpirktu mūs un atjaunotu mūsu attiecības ar Dievu (1.Jāņa, 3:8). Glābšana ir Dieva dāvana cilvēkam; tai nav sakara ar mūsu darbiem un bauslību; cilvēks tiek glābts žēlastībā, ticot Jēzum Kristum. Cilvēks tika radīts labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš ir sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu (Efez., 2:8-10).
MŪŽĪGĀ DZĪVĪBA UN JAUNPIEDZIMŠANA
Cilvēka pirmais solis uz glābšanu ir dievišķas skumjas, kas ved uz atgriešanos. Visiem cilvēkiem ir nepieciešama jaunpiedzimšana. To iegūstot, tiek iegūta arī mūžīgā dzīvība (2.kor., 7:10, 1.Jāņa, 5:12, Jāņa, 3:3-5).
ŪDENS KRISTĪBAS
Ūdens kristības ir pilnīga pagremdēšana ūdenī; tā ir tieša mūsu Kunga pavēle, kas domāta tikai ticīgajiem. Ūdens kristību ceremonija ir simbols tam, ka kristietis ir pielīdzinājies Kristum Viņa nāvē, apglabāšanā un augšāmcelšanā (Mat., 28:19, Rom., 6:4, Kol., 2:12, Ap.d., 8:36-39).
SVĒTĀ GARA KRISTĪBAS
Kristība Svētajā Garā un ugunī ir Dieva dāvana, lai mēs spētu būt Viņa liecinieki pasaulei. Kungs Jēzus Kristus to ir apsolījis visiem ticīgajiem, un to var saņemt pēc jaunpiedzimšanas. Šo piedzīvojumu pavada sākotnējais pierādījums – runāšana citās mēlēs, kā Svētais Gars dod izrunāt (Mat., 3:11, Jāņa, 14:16-17, Ap.d., 1:8, Ap.d., 2:38-39, Ap.d., 19:1-7, Ap.d., 2:1-4).
SVĒTTAPŠANA
Bībelē teikts, ka bez svēttapšanas (svētas dzīves) cilvēks neredzēs Kungu. Mēs ticam svēttapšanas doktrīnai kā noteiktam, tomēr progresējošam žēlastības darbam, kas iesākas ar jaunpiedzimšanu un turpinās līdz pilnīgajai glābšanai, Kristus atnākšanas brīdī (Ebr., 12:14, 1.tes., 5:23, 2.Pēt., 3:18, 2.kor., 3:18, Fil., 2:12-14).
DIEVIŠĶĀ DZIEDINĀŠANA
Dziedināšana ir paredzēta cilvēka ķermeņa fiziskajām slimībām, un to paveic Dieva spēks caur ticības lūgšanu un roku uzlikšanu. Tā ir daļa no Kristus paveiktās izpirkšanas un privilēģija, kas dota ikvienam Baznīcas loceklim (Mar., 16:18, Jēk., 5:14-15, 1.Pēt., 2:24, Mat., 8:17, Jes., 53:4-5).
TAISNO AUGŠĀMCELŠANĀS UN MŪSU KUNGA ATGRIEŠANĀS
Eņģeļi Jēzus mācekļiem teica: “… Šis Jēzus, kas uzņemts debesīs prom no jums, tāpat nāks, kā jūs redzējāt viņu debesīs aizejam.” Viņa nākšana tuvojas. Tad, kad Viņš nāks “… nomirušie Kristū būs pirmie, kas augšāmcelsies; pēc tam mēs, pāri palikušie dzīvie, visi reizē līdz ar viņiem padebešos tiksim aizrauti uz tikšanos ar Kungu debesīs …” (Ap.d., 1:11, 1.tes., 4:16-17).
Pēc bēdu laika Viņš atgriezīsies uz zemes kā ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs, un kopā ar saviem svētajiem, kas būs ķēniņi un priesteri, Viņš valdīs tūkstoš gadu (Atkl.gr., 20:6).
